Daudzkomatija

Kad rakstīju senāk,
tas lidojums bija,
tik vienkārši, viegli tad vārdi man lija.
Nu vēlāk, ar gadiem,
daudz gudrāks es tapu,
bet... negaidīti, tas traucēt pat sāka.

Un rakstās man tagad
tik svarīgi, smagi,
ka kritiķi nosmīn –
kaut kas tur nav lāgā...
Bet gribas tak viegli un interesanti,
lai vieglprātīgāki paliktu panti...

Vai tiešām jau kronis?
Vairs nebūs ne rindas,
kas jauneklīgi un smieklīgi skanēs?
Nu nē, sasper jodi!
Vēl laiks nav likt punktu,
vēl tik daudz ir komatu sakrājies manī!