Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tuvums.

Kad uzliesmo
sveces
kaistošs parafīns
ēnu sejās
tetovē domas
saslēdzot skatienus
vizuļo dejā
un pieskārieni
klusumam
aizšķērso ceļu
čukstot
nodreb liesmās
elpojot glāstus-
kā sveces-
caur pirkstiem
tuvumu lej.


Viedokļi par dzejoli
 linkoln  2008-11-03 16:55 
Nosaukums atbilstošs...
Tuvums!!!
 Bils  2008-11-03 17:43 
liet ar jāprot...
 linkoln  2008-11-03 17:49 
Nesapratu, Bil? Dzejolis jauks, gaišs!
Pieskariens dvēselei...
 Edgaram_po  2008-11-03 19:23 
Bils jau arī domāja par sveču liešanu:)))
 klusaisMiileetaajs  2008-11-03 20:20 
Ar uguņiem uzmanīgi! :))
 Vejslota  2008-11-03 20:34 
Tāds... ar erotisku piesitienu! :):)
 planeeta  2008-11-03 21:05 
Sssmukki.:)
 Meravilja  2008-11-03 21:15 
Tencinu par jaukajiem komentariem!patikami lasit,ka iepriecina.:)
 vanadziene  2008-11-03 21:22 
Sveces rada miera, svinīguma un noslēpumainības noskaņu-izrādās, ka arī tetovē
domas...:)Interesanti!
 pagaliite  2008-11-03 21:56 
sveces ir apburošas:)
 planeeta  2008-11-03 22:07 
Azin, ja jādzīvo sveču gaismā ilgāku laiku kādos džungļos, tad pēc tam nekāds miers
un romantika vairs nerādās.
 mistik  2008-11-03 22:47 
Skaisti! Es fanoju! :)
 Saulainaa  2008-11-04 03:44 
Tas brīdis, kad šķiet, skatiens viens otram acīs, pasaka daudz, bet... šobrīd runā
pirksti.Tie pasaka visu...,piekrītu Bilam.Dzejolis izsmeļošs, jauks!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?