Tā nepāriet!
Tā zied ik ziedā
Un smaržo kā liepziedi
Ikvienā mūsu šķērsotā  ielā!
Tā neizplēn
Kā pāris ogles dziestošos pelnos!
Tā gruzd mūsu sirdīs
Un  vienmēr tur kvēlos!
Tā nepazūd
Mūsu domu maldugunīs...
Tā tajās dzīva  sastingst
Un lūdz par mums krūtīs...!