Rudens šlāgeris

Jau rudens iekrāsojies lapu zeltā,
Ar krāšņu paklāju steidz zemi klāt.
Bet kāpēc tas sev līdzi atnes skumjas,
Kas nekad nebeidz sirdi sāpināt?

Kā allaž rudens sapņu,
skumju laiks,
kad dzērves aizlido,
un bālē saules vaigs.
Kā allaž rudens miglas vālos tīts,
kad negaidīti
sākas lapkritis.

Mēs šķīrāmies kad bija atvasara,
Un vakars dzisa rieta apstarots,
Ko nespēju es aizmirst gadiem ejot,
Jo katrs rudens atkal uzbur to...

Kā allaž rudens sapņu,
skumju laiks,
kad dzērves aizlido,
un bālē saules vaigs.
Kā allaž rudens miglas vālos tīts,
kad negaidīti
sākas lapkritis.

Pār strautu liecas vientulīga ieva,
Un bārsta zelta lapas ūdenī.
Kapēc gan manu sirdi nomāc skumjas,
Kad daba apzeltīt sāk rudeni?


Kā allaž rudens sapņu,
skumju laiks,
kad dzērves aizlido,
un bālē saules vaigs.
Kā allaž rudens miglas vālos tīts,
kad negaidīti
sākas lapkritis...