Un sadeg...

Kā dzirkstele no ugunskura
Uz mirkli zvaigzne uzliesmo.
Vien gaismas švīka debess jumā,
Un var uz mūžiem aizmirst to.

Mēs katrs saskatām tur savu -
viens skaistumu,
cits nolemto
caur Dieva prātu negrozāmo,
cits brīnumu,
ko nesaprot.

Un tikai dzīves nomocītais,
Pie sevis klusu nodomā:
„Tur atkal kāda mūžs ir rimis
Un sadeg debess klusumā...”