Pērnais sniegs

Vēl nedzimušu domu
neaizsargāts trauslums,
un jūtas neapjaustas zudušās,
bez ciešanām un nevadāmas kaisles,
ar pērno sniegu mani uzrunā.

Caur skumjās ikdienības biezokņiem,
vīd savāds gaišums,
vārdos neizteikts.
Viss bijušais,
kas izgaisis ar sniegu,
tur vilina kā sapnis nepabeigts...

Kā smagi spārni
domu aizkari sedz logu,
pat mirkli neļauj gaismai izlauzties.
bet zinu to un jūtu dziļi sevī,
ka īstenība bija pērnais sniegs.

Caur skumjās ikdienības biezokņiem,
vīd savāds gaišums,
vārdos neizteikts.
Viss bijušais,
kas izgaisis ar sniegu,
tur vilina kā sapnis nepabeigts...