Klaiņo rudens

Ietinies miglā, kā apmetnī palsā,
Paslēpis sevi no visiem uz brīdi,
Skatienam aizsedzis zilgano tāli,
Rudens pa alejām klaiņo no rīta.

Vējelim čaukstinot apģērbus krāšņos,
Izmētā, izdāļā gaistošo zeltu.
Lietum, kā atvadu asarām līstot,
Mudina gājputnus debešos celties.

Tuvu jau laiks, kad viņš pats projām steigsies,
Meklēdams ceļu aiz gājputnu bariem,
Atstājis dāvanā sniegotai ziemai,
Bijušā krāšņuma atmiņas zaros.

Taču vēl pagaidām apmetnī tinies,
Paslēpis sevi no visiem uz brīdi,
Aizsedzis skatienam zilgano tāli,
Klaiņo pa alejām rudens ik rītus...