Es dzirdu laiku ejam

Nu pamazām es sāku dzirdēt laiku skrejot,
ar visu ķermeni to tagad jūtu,
kaut nesenis to vispār nepazinu
caur gadiem vairāk lidojot, ne ejot.

Ar katru dienu solis smagāks kļūst,
un laika rādītāji kaut kur steidzas
tik ātri, ka es daudzkārt nepaspēju,
ko uzsākt, kad jau atkal diena beidzas.

Viss lēnām nogulsnējas atmiņā,
kā nereāla tagad dzīve būtu,
un domas bieži lido tālumā,
kur pats sev gluži svešs es reizēm jūtos.

Vien nedrīkst atpalikt, jo iesūks sevī
tad mani ikdiena un aizgājušais laiks
un aizmirsīšu, kur es vispār gājis,
kas dzīvē svarīgākais, dārgākais.

Lai griežas rats, lai sirds man nelīdzeni pukst,
lai tikai mīl un neklusē, tas dos man spēku iet,
un varbūtību sasniegt mērķi,
pirms plaksti aizvērušies ciet.