Ceļš uz mūžību

Kad izrakstījusies dzeja,
izskanējusi saucēja balss,
izsalusi mana mazā pasaulīte -
atkal gaidu pavasari...
Cik apbrīnojami viltīga
ir šī mācīto darbības vārdu pasaule,
apmaiņā piedāvādama
mūžīgās dzīves reibinošo eliksīru.

Vajag tikai uz mirkli
pievērt nogurušos plakstus,
nolaisties gadu nesaudzējošās realitātes pašā apakšā,
lai balti ziedoša gārsa,
kaut kur tālā kosmiskā gadsimtā,
jau ar savu maigo otu
no natūras uzgleznotu
manu portretu...