Ceriņzieds

Šis pieticīgais ceriņzieds,
cik tajā skumju un maiguma slēpjas,
šī smarža,
brīnumainākas nav par to,
no tās skaistāki kļūstam,
tur ir ko apbrīnot!
Ir ceriņos
kaut kas no debess,
kā būtu savu plīvuru tajos nometusi tā,
kaut kas no tāles,
kas sauc un vilina...

Tā gribas paņemt šo ziedošo brīnumu,
pilnu krūti ieelpot tā vēsumu
un aiznest uz templi,
kur nolikt starp vitrāžu ziediem,
lai priecājas svētie,
lai nenovīst...
šis pieticīgais ceriņzieds,
ar dievišķo smaržu,
dvēseliskumu,
un ir pavisam īsts!