Zvaigžņu mūzika

Pār aizmigušo pilsētu līst melodija,
kādu var dāvināt vienīgi zvaigžņotā nakts,
kad vakardiena jau izdzisusi, tāpat kā debesīs mākoņu raksts,
un tikai neapturamu domu vilnis un kādreizējie daudzpunkti
zīmē neskaidrus pustoņus uz baltajām sienām.

Pa vasaras mēnesnīcu akordiem,
sapņu caurspīdīgumā savās vietās atgriezīsies bijušais un nenotikušais,
un sudrabainajos gaismas uzliesmojumos,
klausoties zemes dzīves mirkļu čaboņā,
kaut kur esamības tālā nostūrī es uzskaņošu savu cītaru.

Ir notis salikušās kā puzles un skaņas bezsvara stāvoklī,
zem nakts zvaigžņu dziesmas dus nogurusī zeme,
un Piena ceļa zeltījums kosmiski maigajā fūgā
drīz nogulsies kā mūžīgais maršruts starp stacijām Tu un Es,
un ceriņkrāsas debesu blūzā izkusīs atmiņas,
aizvējos uztraukumi, tiks atdoti visi parādi,
un ar pateicīgu skerco zem Visuma kupola,
tavā sirdī atbalsosies mani soļi.