Vēja pūsmai rada...

Vējš reizēm var būt arī nesteidzīgs
un majestātisks,
kā milzu putns,
tikai tas lidinās debess plašumos
un nevar iekļūt pie manis,
bet negrib jau arī.

Vējš arī negrib, bet iekļūst it viegli,
pat caur cieši aizvērtām durvīm
un logiem
kā ūdens izsūcas cauri,
nekādu šķēršļu tam nav,
kā plūdiem.

Vējš atnes tik daudz ko -
bērza ēnu no gāršas,
suņu reju šķembas,
rudens mijkrēsli,
pat ledus mirgu...

Vējš ne tikai vienkārši apvijas man,
tas ienāk dvēselē,
kas vēja pūsmai rada -
kā iegājusi manā ķermenī,
tik pat viegli arī iziet no tā,
kad vien prātā nāk.