Aiz klusuma horizonta

Kad aiz klusuma horizonta,
tu aizdedzini un apgaismo prātu,
lai manu cerību kāpās
austu mēnesnīca,
pēkšņi kā vētra,
nāk neapturamu vēlmju vilnis
pēc tikšanās,
pirmsausmas smaida,
un esam jau tur - jūtu virsotnē pašā,
kurām izskaidrojuma nav,
un kas dāvātas mums
kā sapnis vēl neatklāts,
lai liktu tiekties tur,augšup,
un atkārtotos
senais Ēdenes stāsts...