Tauta.mosties.

autors: rentgenaparaats [dzejoļi]

Vien aizmigloti skatieni
un drūmi rediģēti purni manī veras,
redzi, urbānā romantika
samaitāta tiek
Vien nicinājums
savas olas tautā perē
nekas no skaista
mūsos nepaliek

Skat kā rudens lapas zeltainās
kāds tīši samīdījis
skat kā kurpes netīrās
kāds zālē noslaucījis

Vien drūmi rediģēti purni manī veras
dus viņi sadevušies rokās
viens otru neatceras.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kavalieris1	2012-01-03 10:10
Tie tavi piedzērušies radi, ja? :DDD
Plaanpraatinjsh	2012-01-03 10:12
Vai vērts apdzejot tādus skatus.
GedertsPiebriedis	2012-01-03 13:16
Jaunā dzejniece vērš lasītāja uzmanību uz tādu pagaidām akadēmiski neatzītu zinātnes nozari kā fizionomiku, kas varbūt pat tuvākajā nākotnē ieviesīs zināmu skaidrību kadru izvēlē un krietni atvieglos dažādu valsts akciju sabiedrību personālvadības nodaļu darbu.
lauvene4	2012-01-03 13:59
:))
lapsu_aacis	2012-01-03 17:35
cik shaushaliigi- buut spiestam dziivot taadu baisu nozeelojamiibu ielenkumaa, vane?!
klusaisMiileetaajs	2012-01-03 18:09
Jūrmalā tā ir tikai ziemā vai vasarā arī atbaidošie purni uzbāžas?
Harijs_Kruuze55	2012-01-03 19:51
Ej nu sazini, kas tie par rediģētiem purniem...:))
365diena	2012-01-04 22:46
drūmi, bet patiesi...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!