divi vienā

Es atskatos pagātnē
jūtu
Viss paliek tāpat
vien pulkstenis
Apstājies laiks
vien spogulis
Sadrupis lauskās

Redz apstājies laiks
un spoguļa nav
Tikai pelni
un redzi vārna te uz jumta
Par baltu pārtapa no melnas

***********

Tu vienmēr kaut kur skrien
gribot sēdus nesapūt
Tu atmosties un esi viens
neviens tev līdzi nepagūst

Kājas smagas
tumsā tausties
kaulus lauz
uz sienām nepaļaujies
lūzt
un jūti kā brūces sūrst
un skaties kā gaisma sūd
krāsu aplis kopā jūk
bet cerība mazāka nesarūk

"Apstājies
ja vēl to spēj
Apstājies
ja vari vēl"

un klausies kā dvēseles gaišumā spožā
rīts mainās
jūties možāks
un lietus lāses sejā sitas
un pēdu zem zemes klusiņām
asarām birt ļauj bez mitas.