|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | Manu atmiņu sviestmaize
 
Līst lietus, un pasaule smaržo Kā sieviete, tikko pēc dušas Pēc medus un rasas tā garšo Un nedaudz pēc skropstu tušas Kas reibina - konjaks vai vīns Vai sieviete, tikko pēc dušas Mēness ieskatās loga un smīn Ēnas paslēpjas samulsušas Sveces gaisma aprises zīmē Divās elpās klausoties dziest Gaiss pārvērties medainā līmē Ko atmiņu sviestmaizē ziest Skanīgs lietus līst, debesu duša Tas smaržo pēc medus, paties’ Manu atmiņu sviestmaizē muša Šonakt atkal grib nākt mieloties 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||