Kaut kas ne tā

autors: susurlacic [dzejoļi]

Es nezinu vai līgos meži,
Kad priedes stipri cirvji cērt.
Un nesien mūs še stiprās saites,
Kad domājam - vai dzīvot vērts?

Piedzimām mēs dīķa krastos
Tur kur karpas laistas tiek.
Še ir tāda - nezin zeme..
Kokos visiem rāpties liek.

Bijām mēs kaut kāda tauta,
Kurai reņģes galdā liek.
Ilgi mīcīta un kauta..
Beidzot nobeigta nu šķiet!

Muļķis biju visu mūžu
Vai tāds vienmēr palikšu?
Jaunus iespaidus sev gūšu..
Projām , kad es aizmukšu...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2009-02-16 17:37
Atlaistas seimas!
Vejslota	2009-02-16 17:47
Kau` kā skumji palikās. :(
assortina	2009-02-16 18:02
Tiesnesi ziepēs!!!
ne_jau_taa	2009-02-16 18:06
Ak, kā es tevi saprotu!:(
GedertsPiebriedis	2009-02-16 19:20
Nekad nebiju iedomājies, bet oHO visu laiku ražīgākais dzejnieks, izrādās, ir viens no pēdējiem kādas senas tautības pārstāvjiem! Nu, gandrīz kā mohikānis, par ko ir runa šajā dzejolī. Atvainojos.
ehidna	2009-02-16 20:48
Par augstākajām priedēm,kuras vējš nolauza,ja Rainis rakstīja!Pievienojās E.Dārziņš ar mūziku.Ko tad nu- Ameriku esi atklājis?:)Nekas jau nemainās!:)
pidulis	2009-02-16 23:07
Muļķis biju, muļķis esmu Muļķis mūžam palikšu, Bet no savas tēvuzemes Nekur projām nemukšu.
susurlacic	2009-02-17 08:41
Paldies !! Jūsu komenti man patika .. VISI!! :)
ehidna	2009-02-18 07:33
Nē,nē,GP,mohikāņi ir un būs mans profils!:)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!