dienas

manās dienās nekad nav
pipara kūku smaržas
toreiz tās bija papilnam
kad nebija labi
toreiz kad bija rūgti
tik ilgi kad izdzīvojām
savu mūžību abi

manās dienās nesmaržo
plātsmaizes tikko ceptas
un pīrādziņi
noziesti mirdzoši
kā lakoti nadziņi
un bērni neskraida
dzejolīšus neviens te
sen vairs neskaita

es nedzīvotu tāpat
es mīlētu tūkstoškārt vairāk
es visu pagātni pārveidotu
ja kāds man atslēgu dotu
----------------------
un atslēga ir
nu dzīvoju citādāk
nesot paceltu
savas plikās mīlestības karogu

mīlestība nolobītā
kož acīs
jau labu laiku kā nolikta pie vietas
un atlicis teikt vien tā
nespēju būt modes dizainere
man nepatīk apģērbtas lietas