Tik Tak

Mana pasaule grūst, un mainās it viss –
Gan gaiss, gan ūdens, gan debesis.
Es redzu kā melns par baltu kļūst,
Kā zaļš ābols vienā minūtē pūst.

Vēja ātrumā mainās it viss, kas man tuvs,
Viss, kas reiz kliedzis, nu kļuvis ir kluss.
Saule ir auksta, un ledus ir karsts,
Apstājas mūžīgā pulksteņa svārsts.

Momentā ziema par vasaru top,
Un kungs savu zirgu ne moka, bet kopj.
Peļķes no ielām sāk vārīties, žūt,
Cilvēks sāk saprast, ko nozīmē būt.

Un reizē ar to viss vietā stājas –
Rodas atbilde, kas ir dvēsele, mājas.
Ir sapratne tam, ko nozīmē mīlēt,
Kā laimes formulu veidot un vīlēt...

©yellz