Palaistuves bērns

Es gribu smaidīt, es gribu kliegt, plika pa pļavu skraidīt un nedomāt par tevi –
Par tevi, par citiem un neskatīties uz sevi...
Tikai skraidīt un smaidīt...
Palikt stāvoklī no velna,
Bērnu gaidīt.
Dzemdēt, kaut sāp, bet pēc tam smaidīt un nākamo sātanu gaidīt.
Tās būtu sāpes, bet būtu labi –
To zinām mēs abi,
Jo sātans un velns man vairāk dos
Tie dos, bet vismaz vēlāk man nesekos un nemeklēs mani –
Man būs miers, jo neskanēs ausīs tizlie telefona zvani.
Tad es varēšu kaila apkārt skraidīt, palikt stāvoklī un kārtējo bērnu gaidīt...
Kā sīka palaistuve laikam, bet tas lai paliek starp tevi un mani, lai paliek kā pierādījums šim psihopātu laikam.
Un tad jā... Nu es būšu, es būšu, - eksistēšu, par citu sevi kļūšu...