Asiņu lietus

Kas notiek ar mani, kad griežas viss apkārt?
Vai dzīve ir tā, kas grib mani pakārt?
Uz katra koka, kas sniedzās man pretī
Ar savu nazi dzīve manu rīkli svētī.
Kā asinis tek man pār kailo plecu,
Es jūtu ar nožēlu, jo tagad es redzu,
Kā rētas man atstāj it viss, kas reiz bijis,
Bet tagad pār visu asins lietus ir lijis.
Tas noskalo visu, kas bijis reiz dārgs,
Asins atspulgā rādās mans ciešanu zārks.
Tajā glabājas sapņi mani uz mūžiem,
Tie piepildās tikai pasaules dūžiem.
Bet man tikai atliek ar nožēlu sērot
Un asiņu lietu pār sapņiem vērot.