galvenais

tu esi gandrīz caurspīdīgs
no kurienes tāds gaišums
tev viscaur apkārt vīts

un virmo visās varavīksnes krāsās
nav nianses ko nepazītu tu
tās visas izzinātas ārā lāso

no dabas esi mierīgs kluss
bet dārgumi kas noslīpēti tevī
ļauj pazīt arvien jaunus apvāršņus

un tevī veroties es jūtu
to dziļo tiekšanos
ar kuru pati labprāt vienmēr būtu

zūd visas nebūtiskas lietas
un paliek tikai galvenais
tās tavu staru apmirdzētas vietas