Kāds pieskāriens…

autors: kaijaa [dzejoļi]

Kāds pieskāriens…
Kā aklām rokām satverts zvaigžņu siets –
It visas zvaigznes cauri birst,
Tik viena spoži staro pārvērsdamās,
Līdz kvēli uzliesmo, bet nenomirst.

Kāds pieskāriens…
Vējš zirnekļtīkla šūpolēs
Pēc rasas lāses tvīka –
Tavs ašais skūpsts, pat nepieskardamies,
Gaist manās lūpās pacietīgās…

Kāds pieskāriens…
Kaut varētu es tā –
Ar sirdsapziņas stīgām, tavas dvēs’les skartām,
Likt pasaulei kā ugunspuķei plaukt
Un dvēs’lē palikt salnas neaizskartai.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Closing_Time	2007-10-30 12:28
Patīk!
GedertsPiebriedis	2007-10-30 17:40
Dzejniece šajā darbā tik lielā mērā samudžina nesaderīgas lietas un parādības, ka lasītājs jūtas intelektuāli un emocionāli mazvērtīgs sabiedrības loceklis. Izņemot Closing Time.
radieto	2007-10-30 18:00
Ik pieskāriens sašūpo zirnekļtīklu Un rasas lāse kā zvaigzne mirdz, Tu mēģini pasaulei uzdot mīklu, Ko atminēt varēs vien Tava sirds.
Densi	2007-10-30 20:18
ļoti,ļoti! Pat neuzskatot sevi par īpaši intelektuālu sab.locekli,neskatoties uz G P slēdzienu,uztveru,saprotu un priecājos:)
kaijaa	2007-10-30 20:26
paldies :)))
klusaisMiileetaajs	2007-10-30 21:48
Es arī sapratu - nav ko vazāties aukstā laikā pa āru. :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!