Pārdozēju
Sārtas svēdras sviedrus sit
Acis tumsā krīt
Sirds man pukst par trīspadsmit
Baidos nomirt rīt
Dēmons, Dievs un Svētais Tēvs
Kopā zoli spēlē
Ļauni smej un vienojas:
Mana vieta – ellē
Koši riņķi, varavīksne –
Viss, ko redzu es
Nezin kāpēc īstenība
Spēlē paslēpes...
| Viedokļi par dzejoli |
| kodax |
2007-09-19 23:05 |
| Inetersanta doma... |
| kodax |
2007-09-19 23:07 |
Tagad man jāiztulko, ko uzrakstīju!!!
It kā skaidrā prātā... :))
Interesanta
doma
Atvainojos autoram |
| klusaisMiileetaajs |
2007-09-20 08:19 |
Priekšniecība zina, kur tavas praktiskās iemaņas un rakstura īpašības labāk noderēs.
:)) |
| Bils |
2007-09-20 09:57 |
| nebaidies nomirt. |
| mazaa_burve |
2007-09-20 17:05 |
Hmmm.... nezinu, ko izjūt cilvēks, kurš pārdozējis... Bet dzejolis uzbur pārliecinošu
ainu...
Un arī uzrakstīts labi. |
| tavssargs |
2007-09-20 18:26 |
| Pirms došanās pie velliem, izdari kādu varoņdarbu Latvijas labā! |
| vanadziene |
2007-09-20 18:58 |
Mēs ar meitu smējāmies no sirds par "saturīgajiem" komentāriem... Bet dzejolis mums
patika! |
| pidulis |
2007-09-20 19:49 |
Es nevaru nepiekrist mazajai burvei, jo domāju tāpat. Ja nu vienīgi autors varbūt
varētu iestāties ugunsdzēsējos. Ja deg, tad visiem tāpatir s....., bet ja ne, tad var
uzspēlēt domino, un pēc 6. polša ne tādi vien ķiņķēziņi rādās. |
| mistik |
2007-09-20 21:49 |
| Piekrītu mazajai burvei un pidulim! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!