* * *

autors: izkritusii_skruuve [dzejoļi]

Talkā mēs sapazināmies.
Caur dubļiem bridām, pār grāvjiem,
Grābām sienu, vēlāk lapas
Un redzejāmies ik pārdien`.

Nu debesīs balti krīt sniegs
Un drīz tiks gredzeni mīti.
Svinīgi solām viens otram
Dzīvē būt baltiem ik rītu.

Bet rītu nomaina diena
Ar pelēku rūpju steigu,
Un smaga zābaka pēda
Ir baltai sniegpārslai beigas...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Ane_mone	2006-10-23 15:38
varbūt nevajag savu dzīvi vērtēt, kā trauslu sniegpārsliņu.
forele	2006-10-23 15:40
paies ziema saplauks lapas atkal smaržos siens
Bils	2006-10-23 15:41
paies ziema saplauks lapas smaržos pērnā gada...kakas.....:)))
forele	2006-10-23 16:04
kas kuram tuvāks.:(
Burve77	2006-10-23 16:22
Bil?!?! nu gan.....patiesi, skarbi:)))
planeeta	2006-10-23 18:10
Kā saka,viss no pašiem,no pašiem vien....
GedertsPiebriedis	2006-10-23 18:35
Labs pagasta bezdarbnieku sabiedrisko darbu procesa romatizēts tēlojums. Paldies nenoturīgajam stiprinājuma elementam! :)) Atvainojos...
tavssargs	2006-10-23 18:54
kādreiz fašistu naglotie zābaki mina mūsu zemi...
donnainese	2006-10-23 22:41
burviiba zudusi-iz dziives patiesaaas...
pandora	2006-10-24 02:01
Drūmi:(
Plaanpraatinjsh	2006-10-24 09:18
Pārdrošs dzejolis, nu vienreizēji! Šito domu!!!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!