Mīlestība

Glāsts pāršalc seju, tava mierīgā elpa man blakus nomierina arī mani. Pagaidām tu vēl guli, kaut kas mani attur tevi modināt, nu ja, bet tu jau pats labāk zināsi, kad mosties. Tava roka atdusas manējā un mani pārņem tikai viena vēlēšanās – kaut šis mirklis nekad nebeigtos, kaut arī zinu, ka „laiku var uzvarēt tikai ar laiku”. Šī dzīve ir tikai un vienīgi tava – es kādu brīsniņu paiešos tev līdz, zinu, ka tu mani neatraidīsi, jo esmu sniegusi tev brīvību izvēlēties un būt atbildīgam. Mīlestība tā ir atbildība.

Silentium …Saule rotājas miglas vālos – stars nokrīt man uz pirkstu galiem, ieslīd plaukstā, tad pa roku, pāri krūtīm ieripo tieši tev sejā… atveras divas lielas acis (divas lielas un redzīgas acis), kas pasauli skata caur savu krāsu spektru, ko man neredzēt un neizprast… taču es redzu tevi un man ar to pietiek… ir sākusies tava labā vai ļaunā diena, tava pirmā diena zem šīs saulītes… celies nu, un izkrāso pasauli savās krāsās… šī dzīve ir tikai un vienīgi tava.
..ardievu...