Pagātne

viņa iegāja istabā
Tā smirdēja pēc lētas točkas
Veči pie pudeles spēlēja litrabolu
Un nez kāpēc starp viņiem bija iemaldījies viņš
Pēc sejas tik maigs un mīļš
Pirmo reiz viņai kāds tā iepatikās
Viņa asinīs jau cirkulēja alkašs
Tāpēc arī mēle bija vaļīga
Un pirmās simpātijas viņš viņai čukstēja
Viņa bija te jauniņā,tāpēc arī patika
"svaiga gaļa starp visām citām vecenēm
viņam katru reizi redzot viņu
un dzirdot,un klausoties
Sirds trīcēja ar vien spēcīgāk
Viņai bija līdzīgas jūtas
Tik viņa tās dziļi noslēpa un apspieda
Iespundēja sirds dziļākajā kambarī
Noslēdza zem miljons atslēgām
Viņš savas jūtas neslēpa
Kā vājprātīgs viņš gaidīja
Viņa bija laimīga ar viņu-tajās retajās sekundēs
tik parasti ilgi bija skūpsti-tik aprauti
tik neveikli
bet savu laimi drīz vien padirsa
stulbam bija vieglāk būt,nekā laimīgam
Viņus neviens spēks vairs kopā nesasies
Zaudētas šīs pusītes
Tik mīlestība starp acu skatieniem,
neveikliem pieskārieniem,stulbām sarunām
beržas un neļauj būt laimīgiem
Izlikties ir vieglāk,nekā būt laimīgam