Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

......dziesminjas VII

es nodzēšu gaismu un
pazūdu spoguļos
[putekļi tumsā]
es nodzēšu gaismu un
pazūdu acīm savām un svešām
dumm dumm dumm
pulss [sa]skaita mani
tumsā un vienu
es nodzēšu gaismu
[kvēldiegs lēnu un negribīgi
atskatās
ēnas vienkārši mirst]
es nodzēšu gaismu un
pazūdu spoguļiem
tumsa un klusums
[es nevaru aizbēgt pat no sevis]

es nodzēšu gaismu
nodziest mans pēdējais attēls
dumm dumm dumm
[ausīs šalc klusuma jūŗa]



Viedokļi par dzejoli
 u_n_a  2005-04-28 14:27 
es nodzēšu gaismu un
pazūdu mulsumā savā...
es nodzēšu gaismu un
pazūdu pelēkā
pļavā...
pelēkas ēnas apvij man rokas,
pēc gaismas attēls mans tiecas
un atkal jau
es
nemācēju aizbēgt pati no sevis...
 LIFE_KILLS  2005-04-28 14:30 
k_kaktiņam poklon do zemļi
 cikala  2005-04-28 14:53 
nabaga kaktiņš. pārkaktojies. turās lai visi klusie kakti. gan nāks miers!
 lee_cooper  2005-04-28 15:03 
kvēldiegs lēnu un negribīgi
atskatās
kolosaali...
 Danaida  2005-04-28 18:26 
Rīts nāk ar pamošanos...
 malva  2005-04-29 01:44 
mani zeperi nodzēš gaismu, kad viņi iet meklēt kaļēnu - vannas istabā, drēbju skapī
vai pa logu kaut kur stabā. viņām ir divarpus gadu, un viņas nezina, kāds ir kaļēns,
un kur viņš glabājas, bet viņas zina, ka ar kaļēnu vienmēr ir jautri;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu