apskaidrība

ar stīvām acīm tagad raugos
pa pus’ uz iekšu pus’ uz āru
nu ir kā savienotos traukos
kur nelīst it nekas vairs pāri

viss šurpu turpu klīst pa iekšu
gan daļa sliktā, daļa labā
kāds dīvains līdzsvars dzen uz priekšu
vai augstsirdīgā lauvasdaba

ar dzidru acutoni mainās
man miglā iestigušais skats
un divpusējās redzesainās
es apskaidroti midzināts

pavisam dīvaini un jauki
ap mani spārnu visums pleš
cik esmu sevī tik ar’ laukā
viss pazīstams un tikpat svešs

ir tāda netverama jūsma
ir azartiska uztvere
uz mani un no manis plūsma
tā nesastāvas, cirkulē