Ārprāts!

Desmaize paliek neapēsta
Visi tik kliedz ka esmu neaptēsta
Es bēgu bet priekšā durvis
Mani nobūris ārprāta burvis
Es no smiekliem griezos virpulī
Es palikšu mūžīgi ārprāta skurbulī
Es mežonīgi dīdos
Un tai pašā vietā mīdos
It kā uz toaleti gribētos
Un vairāk par visu es vēlētos
Tikai redzēt smaidu pašai savā sejā
Un mūžīgi neatrasties bezizejā
Ak cik baisma šī arprāta lēkme
Kā augstas temperatūras lēkme
Tikai pasās beigās kāds skaidro manu uzvedību
Kā parāk laimīgu mīlestību...