Naktī,uz ielas...

Dīvaina ir ši nakts tumšā stacijā
Auto kaukšana beidzot mirusi
Netīrā laternu gaisma sāpīgi kož
Riebuma pilns auksts smārds
Zilās rokās ievīstīties un turpināt salt
Sapņot pēc karstas vasaras
No sapņiem nevar sasildīties...
Tie liek vēlreiz nodrebēt
Lūkoties tumšajās māju spraugās
Tālumā plēšas noskarduši ielu kaķi
Zvaigznes arī pārsalušas
Salīdušas pa mājam
Neparādās ik nakts dežūrā debesīs
Mākoņi kā dzērāji klenderē pa tumšo jumu
Vecas prostitūtas velkas mājās
Klientu sadauzīti skābji ģīmji
Vērtē mani
Bail no konkurences-svaiga gaļa tirgū pieprasīta
Ne jau tāpēc es te klimstu
Četru sienu apnikums
Netīrās nakts vilinājums liek man ģērbties un iet
Kaut kur klīst bez mērķa
Kāds pavadā velk
Uz nezināmu vietu
Pavisam tumšā sētā lapas čab kā sveši soļi
Sirds dreb un jau raud-eju dziļāk,prātam nav bail
Balts nobradāts soliņš
Laterna raustās kā šausmu filmā
Tādās ainās izlec maniaks
Bet viņi guļ,nevienam nav patikas šodien slepkavot
Nekas nenotiek
Es beidzot varu mierīgi uzpīpēt...