Visiem

šīs rindas es veltīju kādam cilvēkam,kas pavisam nesen aizgāja no dzīves,lai atvieglotu savu dzīvu,remdētu sāpes un būtu vienkārši laimīgs...nu jau citā pasaulē....

Manam dzīves nogriezinm ir gals
Saule nekad vairs nespīdēs manās acīs
Neapdedzinās ādu
Nebalinās ādu
Es vairs nejutīsu spēku
Lietus neveldzēs
Zālē zaļā vasarā pēdas nekutinās
Un jūras šalkoņa būs pēdējais kas skars manas ausis
Nevins vairs nedzirdēs mani raudam
Manos smiekolos neklausīsies
Bet es būšu blakus
Kā vīzija
Es jūtu to ka dzīvot vairs nav jēgas
Bezmērķīgas nepiepildāmas cerības
Es esmu dīvaina
Jo gribu būt neredzama
Tas ir sīkums
Dēļ kā es aizeju
Es esmu problēma
Un vairs nebūs šīs nastas uz kakla
Man nav nekā
Vientulība
Zvaigžņu nerimstošo lietu es nevērošu
Es pati lidošu
Es pati būšu zvaigzne
pieskaršos katrai zvaigznei
Varbūt mani gaida jaunas mokas
Es gribu jaunu cīņu
Sauli un mājas....