Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Randiņš

Viņa te jau ir bijusi
Viņa skaita cik reizes
Visas viņas atmiņas ir šeit
Viņai pat mugurā ir tā pati jaka

Viņsš jau skumst,jo laikam...
Laikam...
Ārprāts!-Viņam domas spēlējas un dauzās kā negudri bērni
Viss...viņš būs zaudējis

Te nu es esmu,es mēģinu
Te nu es esmu,esi gatavs?

Nu nāc!Ļauj man tevi turēt,
pieskarties tev,
just tevi.
Skūpstīt tevi,izgaršot tevi-visu nakti
Vienmēr-mūžīgi

visvairāk es skumu pēc tava smaida
Man ir noriebušies strīdi!
Es ienīstu tos!
Sāksim vēlreiz!Pa īstam!

Te nu es esmu!Gatavs

Viņa drebēja
Auksts jau nebīja

Viņs viņu turēja cieši
Bija bail no laikam..
Domas darbojās ar mīšanu
Kā vecas pensionāres vazājās pa galvas parkiem

Izmanot mani
Vēl vienu nakti ar viņu
Es tevi vienmēr gribēšu
Viņa ir viss ko vēlos
Viss par ko sapņoju
Viss uz ko cerēju
Viss ko mīlēju
Viņa ir viss

Viņa smaidīja
Rokas drebēja atvadās

Es vienmēr ņemšu tevi atpakaļ
Ja tu gribēsi mani...
Viedokļi par dzejoli
 Kristal  2004-09-20 21:16 
mmm es zinu par kuru cilveecinju tu raxtiiji!,tieshaam miilji!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?