Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu
Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vārda dienas

cits

autors: kanjons  [dzejoļi]   4
kājas slīd
izkaisītajās lāsēs,
un atraujas skats.
es palieku
uz tērauda sliedēm,
es palieku pats.
un elpojot miegu,
klīstot pa prātiem,
es iestādu
vienmēr ko lieku,
atdodot pasauli,
kļūstot par
savādnieku.
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2004-12-14 12:47 
laps
 Grace  2004-12-14 13:38 
Patika, tikai beigas tādas nedaudz aprautas, nedaudz noklusētas... bet varbūt tikai
izlikās... :)
 Nesavaldzinaamais  2004-12-14 14:10 
kājas slīd
nesen kas zemē lijis
un miglains - SKATS!
es piesalstu
tērauda
sliedēm
es kļūstu es pats.
un elpojot vilcienus,
malstos pa stacijām,
vienmēr
kaut kur
daļiņa manis jau priekšā.
Mana pasaule ir savāda.
Pie sliedēm
piesalušies,
Esiet aicināti iekšā!
 kanjons  2004-12-14 14:54 
N komentaars shoreiz izdevies. man patiik.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
Reģistrēties oHo.lv portālāReģistrējies šeit!




dzeja.info dzejoļu krātuve ir iepazīšanās portāla oHo.lv sastāvdaļa. Lietošanas noteikumi, privātuma un sīkdatņu politika