te

izmisuma gabali
viens otram pretī
kā jukuši glābēji
uz dragātu vaidu nāk,
un aprobežotā
ģipškartona mucā
pietrūkst saules,
lai saprastu savādāk.
bet tev vienalga,
ja plaknē vai telpā,
kas pārpildīta
ar mākslīgiem skatiem,
kāds zvaigznes rok,
jo gribēšana
lēkt, ne piezemēties,
katrā krāterī
ik sekundi jaunu
iespēju zog
un nenoplok.