Cik nebeidzama šī nakts

Cik nebeidzama šī nakts,
klusums sienās iestrēdzis...
Pietrūkst spēka palīdzēt sev,
jūtos paša gūsteknis.
Kāds šo spēli sen izgudrojis -
katrs izdara gājienu,
un ja es nezaudēšu,
tad vienkārši – paveicies būs.

Cik sirma, bez zvaigznēm šī nakts,
bet aiz loga kaut kas tomēr spīd...
Kas esi tu negaidītā,
mana viešņa, ko neaizraidīt?
Varbūt gadu no gada aizvien,
esmu cerējis brīnumu?
Tavu gaismu es pieņemu -
tātad debesis ir ar mums!

Klusi soļi jau tuvojas,
skaļi, nevaldāmi sirds pukst -
no jūtām veltīgi bēgt,
jo viss vēl tikai būs!
Aiz mums paliek ilgā nakts,
klusums sienās kas iestrēdzis...
Dzenu savu bezmiegu prom,
mans sapnis – mūsu gūsts lai ir.