Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

souvenir

man pielīp vārds
rudens lapa
vēl tīrs
līdz zemei neticis
skaists un miris

es bēgu no vārdiem
bet tie mani pienāk

liptin lipa liepu lapa
viss aplipis lapu
dzeltenām un sārtām
kā tāds ezis
zem tām
es spurains un šķērsām


* * *

lāstekas vēl mirdz
bet novīst leduspuķes
pavasara rīts

kā neviļus es
tevis aizskaros
nu tavā smarža tinos
kā vējš no dārza aizkaros
Viedokļi par dzejoli
 Runcs  2021-04-04 23:06 
he, tīkami
 lapsu_aacis  2021-04-04 23:16 
psc, ja es nezinaatu ka tu turj neiri, es padomaatu,ka tu pa kluso lasi saraksti unj
kospektee to te! :D

prjam kaa uudenii skatiijies!
 straume22  2021-04-05 07:53 
Viss par aizskariem un aizkariem patīk. Padziļina darba jēgu un rosina būtiskām
pārdomām.
 klusaisMiileetaajs  2021-04-05 11:10 
Kur ir robeža starp smaržu un smaku? :)
 Maarka_Tvans  2021-04-08 17:05 
Smaka nāk no sevis, bet smarža ir mākslīgi tapināta.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?