Pat te virs zemes

Pat te virs zemes
kļuvis ļoti šauri,
nu bet citur,
citās pasaulēs,
ir tāda šaurība,
ka dvēselēm vairs nav kur apmesties,
kaut vai zem ābeles
tur Paradīzē,
kur simtiem gadu durvis vaļā stāv,
un jauni iemītnieki
aizvien ierodas
ar savām tiesībām –
„ mēs arī gribam,
pavirzieties,
mēs bez rindas,
bērni mums
un likteņi un šis un tas...”
Un tā lūk pūlī nākas sadzīvot
tais citās pasaulēs,
nu gluži tā kā šeit,
un sūdzēties nav kam...
Nu it kā Visums kļuvis jau
priekš visiem
pārāk mazs.