Cik grūti izmainīt

Cik grūti
dzīvē kaut ko izmainīt -
kā darbu, dzīvokli,
vai atstāt pilsētu
uz neatgriešanos;
tas ir kā vasaru
tu mainītu uz rudeni,
vai ziemu miegaino
uz strauju pavasari,
bet toties sapņos
viegli mainās viss -
pats kļūsti cits
un apkārtējie,
tu baidies ļaunuma,
kaut neredzējis to,
vai mīli sievieti,
kas nesatikta vēl
un zini visu,
agrāk neizprotamo...,
bet līdzko pamodīsies –
balta gaisma logā,
nu tāda,
kā jau rītos parasti,
un tas pats bērzs,
kas noliecies
pavisam blakus
sačukstas ar vēju
nez’ par ko,
un zvirbuļi aiz loga
čivina tik ierasti,
ka negribi vairs mainīt
it neko,
un paliec,
kur tu esi dzīvojis,
un ne par ko vairs
saldi nesapņo...