Dzimtas koka ēnā

Es snaužu sava dzimtas koka ēnā
Un kāda sakne manas ribas spiež
Tā laikam jūtas dzīpars gobelēnā
Vai nazis ass, kurš maizes riku griež

Vai dunduri, vai manu senču gari
Vai vālodze, kas sēņu lietu sauc
Man saka – Vecais, droši sust te vari
Un tas nekas, ja knišļi miegu jauc

Es sapnī redzu pūci sēžam zarā
Tā galvu nogroza, un aci miedz
Un stalti zirgi aizskrien raibā barā
Kur dīķa malā ūdensputni kliedz

Pār Latviju lej saule skopus starus
Un niknu odu pāris vaigā dzeļ
Es pasveicinu savu senču garus
Kas dzimtas koka sulās spēkus smeļ

Bet šobrīd Rīgā izskan deju svētki
Tik daudzi jauni zari vienuviet
Lai lapotnei un saknēm pietiek spēki
Jūs savus kokus laikus aplejiet