Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kā tas bija

Sapnī lidoju pāri:
Lidoju pāri jasmīnu jūrai.
Jūrai tik baltai kā putas
To Vētra svaidīja sūra:

Mētāja baltas bangas,
Smaržīgu putu viļņus.
Piesvieda dzintariem baltiem
Krastmalas zvaniņus zilos.

Sapnī lidoju pāri:
Lidoju pāri kalniem,
Kalniem ar zeltainām malām,
Saulrieta stīgām galos.

Rietēja, nogrima saule,
Nogrima ceriņu dzelmē.
Ziedu sniegpārslas kusa
Vasaras klusajā svelmē.

Sapnī pacēlos pāri,
Pāri tai pļavai, kur gāji:
Kaila ar jasmīnu zariem
Rasā mirkušām kājām.

Viena plašajā laukā
Klusa kā rāmākais vējš.
Pretim pamalei zilai,
Mākonim garām, kas skrej
Viedokļi par dzejoli
 saulite5  2015-07-10 18:36 
vai tad jasmīni nezied pēc ceriņiem? :)
 forma1961  2015-07-10 19:30 
vai tad ceriņi nezied pirms jasmīniem:)
 klusaisMiileetaajs  2015-07-10 21:46 
Vai tad ceriņi un jasmīni vēl zied?
 assortina  2015-07-11 00:06 
Tas jau tikai sapnis! Tur var ziedēt diezin kas! :) Lācīša sapņus auksta vasara
ietekmē! :)
 dieva_pienenite  2015-07-11 02:32 
Ir vēlie cerīni un agrie jasmīni; Ziemeļvidzemē zied apmēram reizē.
 vanadziene56  2015-07-11 21:38 
Ko piešuvāties-Susurlācim ir īpaši potētie ceriņi, kas zied vienlaikus ar jasmīniem.
:))
 kisindzera  2015-07-11 22:42 
Jauks sapnis, ko SUSURLĀCIS pastāsta mums visiem! Nav kur piesieties, man patika.
 mrdz  2015-07-12 12:13 
Šajā dzejolī, bez vārdiem, gaisā vēl virmo tās neizteiktās sajūtas, kas rodas ejot
basām kājām pa rīta rasu un vēl nenosēdušos miglu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?