Lielais sprādziens

autors: locitajs [dzejoļi]

Pasaules dzimšana-ekspromts,
Kurš novilkts septiņās laika līnijās,
Vienaldzības kontracepcija bija bezspēcīga!
Brīnums idejas mērcē,
Brīnums, par kuru mēs nebrīnāmies,
Tik pašsaprotami, tik pierasti,
Ka esam gatavi to pazudināt
ar savu vienaldzību.
Par laimi, esam par niecīgu,
Lai Pasauli raustītu aiz stīgām!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2013-01-06 12:27
Kaut kā baigi pārgudri šo domu esi uzlocījis...
esome	2013-01-06 13:01
labs
elle_errante	2013-01-06 13:09
Pašlaik cilvēce nonākusi līdz nopietnam savas eksistences posmam, aizvien biežāk aizdomājoties par savu eksistences jēgu un būtību. Autors sarežģītā veidā, bet paskopā valodā – mēģina paust savas bažas par iepriekš minēto.
baalzams	2013-01-06 16:38
ha. un kā vēl raustām aiz stīgām..:)
DDT	2013-01-06 20:27
...labi, ka rausta tikai- "aiz stīgām"...
Naktsvijole_es	2013-01-07 09:24
Aizdomājos,bet tas jebkurā gadījumā neko nemaina...un nenomāc spēju brīnīties:)
ZARNU_MAISS	2013-01-07 12:39
Pasauli var pazudināt negatīvās enerģija,tāpēc no tām jāattīrās.
Plaanpraatinjsh	2013-01-07 17:57
Es atkal nesen lasīju,ka sprāgstot visu laiku un bez pārtraukuma.
puteklic	2013-01-09 16:51
Štuks labs, bet nepaņēma.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!