retas lāses pil baltaja sniegā uzliec patiesības masku ko nēsāt visvieglāk…

es atrodos būru tirgotavā
skatos uz dažādo preci
un gribu pati
izvēlēties sev būri
bet nesanāk

pārdevēja traucē
viņa cenšas man iestāstīt
cik šim ir stingras restes
it kā es būtu plēsīgs zvērs
kam jālaužas cauri
viņa cenšas
cik tam ir zeltīti stieņi
it kā es gribētu sēdēt
zelta paēnā
stabila grīda
un augsti griesti
it kā es būtu zilonis

neko neesmu nopircis
viņa grib pārdot
viņa vadās pēc pieprasījuma
sev nepaprasot
viņa nesaprot

silti kļūst stūrī ieraugot
iespiestu pustumsā noputējušu
graciozi izliektu neuzbāzīgu
majestātiskā liekumā retu restīšu krātiņu

to ne
to neviens nepērk
tajā neko nevar pasargāt
es nevaru viņu pierunāt

viņa mani atstāj bez izvēles tiesībām
es neesmu zeltīto stieņu ugunīs
neesmu zvērs kas viņu piespiedīs
viņa skatās man virsū acīm neredzošām
aizeju nespējot sevi pasargāt

retas lāses pil baltajā sniegā
uzliec patiesības masku
ko nēsāt visvieglāk