pie ūdensrozēm...

pie ūdensrozēm bieza stikla vāzē
kad Rīgas svētki vērās plaukumā
tu sava balta smaida pilnā fāzē
klāt pienāci man senā laukumā

tev nezvanīju
ziņu nesūtīju
vien cauri laika miglai atceros
ka reiz es šādus vārdus izsacīju:
varbūt tur tiksimies ja dieviņš dos

varbūt tur tiksimies mēs kādos citos svētkos
vai arī vārdus šādus teici tu?
nē viens pār otru
skaidri atcerējos
šo pašu vietu toreiz nosauktu

ir tā kā nevar būt un tomēr notiek
stāv brīnums acu priekšā pierunāts
kā zināja tas precīzs būt tik ļoti kā pulkstenis
lai paliek nezināts

lai cauri mirdzumam kas abu acīs
vien svētki vīd
kā gaistošs teātris
no katras mūsu mazās satikšanās
kāds laimes gabaliņš
ir sirdī iekusis