straumes un vēji..

autors: kurkurmiitis [dzejoļi]

nomira draugs
es zvanīju, dzirdēju
vēl klausulē skanēja - pī- pī
bet viņa vairs nav
straumes un vēji kā stājušies
tikai pret klinti
plīv saplēstas buras
un gribas pašam pret klintīm triekties
jo neatgriezt to, kā nav
saviļņojas dzelmes un straumes
putu vērpetēs skaistās
tik nāvīgi skaistas pret klusumu skrien
nomira draugs, bet man liekas
zaudēju sevi..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2010-09-30 08:54
Labs veltījums draugam,tiešām... ...it īpaši k-hm,k-hm...nu par tām straumēm patika..
Baltaa_Roze	2010-09-30 09:00
Norāde, ka nezinām to brīdi,bet vajadzētu gan nojaust, kad teikt vēl kādu vārdu-paldies, vai piedod..... Patika-"saplēstas buras", "zaudēju sevi", jo kā vēl labāk to pateikt..
Plaanpraatinjsh	2010-09-30 09:06
Tā ir,ka ar tuva drauga aiziešanu zūd arī kaut kas no paša dzīves.
vakarblaazma	2010-09-30 10:03
Drauga nāve mums atņem daļu sirds.. Mēs esam tikai ceļinieki šeit, uz Zemes, un neviens nezinām, kad ceļš mūs aizsauks citās tālēs...
laukroze	2010-09-30 11:12
tā dzīvē notiek..:(
LielaaHiste	2010-09-30 12:41
kas tad ir labaak viens draugs vai daudzi vai mirstu vienreiz vai mirstu ar kaudzi
Naktsvijole_es	2010-09-30 13:36
pazīstamas sajūtas... ja tikai spētu...bet paliek tikai sāpes un atmiņas..
ZARNU_MAISS	2010-09-30 14:51
Arī no bēdām pamazām jāattīra sevi,jo tās nomāc garu.
klusaisMiileetaajs	2010-09-30 19:16
Bļē... :(
mazaa_burve	2010-09-30 20:12
Atlaid viņu. Viņam tagad citas tāles...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!