tāda kaislīga deja..

sapņo kad prieks
tevi pa visstāvāko klinti
kā straujāko irbīti trieks
un kad skumis esi pārlieku
neturi domu ne labu ne ļaunu
nāc, liec roku manējā un griezies
tādu kaislīgu deju,
kur tava tērpa malas kā gulbji balti
te augšā, te leju
es nenovērsis skatu
raudzīšos sejā, kas izstaro prieku un daili
tu, neaizskarama, brīva un trausla
kā marmorbaltas putas
pirksti iegulst man rokā un es
bijīgs un kluss mirklī
pirms tam tev kaislīgi vārdus čukstu
mīlestībā degu kā pakulas vēja strauja uzpūsta
ar savam acīm kā dziļāko ezeru dzelmēm
nobur un burvība pazudina
to, kas vērtība šeit - uz zemes
vai tur ir straumes un atvari - jautāju..
neizdibināms dziļums, ko lemts
man visu mūžu minēt..