jautājums

jautā vai man bail
vaicā, vai manī šaubas
kā sniegs pret debesīm krīt
kad es, tāds palaidnis puika
neklausu un neuzklausu nevienu
kā mākoņu kāpējs bezbailīgs
teiksmās un pasakās mītu
ārpus laika un likumiem
morāles pantiem un tikumiem
mīlas un dvēseles ceļu eju
vētrās,negaisa puteņos
tām pieder mana sirds
tās brāzmainās aukas jūtu
tauriņa vieglumā paceļu spārnus
ceļš mans – uz dzīvību caur nāvi
ar dvēseli tavu sarunājas
puteņos jau vēl ilgi
un ilgi vēl cilvēki maldīsies
domājot
atraduši to, kas viņiem nepieder
viena dzīve par īsu, lai saprastu
Mīlestību..