Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dižozols

Dižozols man pagalmā,
Tas sargā mani, manu saimi.
To smaržoju un aptveru,
Es jūtu dzimteni un laimi.

Ķērpji sirmie tumsā blāvo,
Lapas zaļās, smaržīgās.
Es mīlu koku dižo, stāvo,
Tajā visas tautas atmiņas.

Ja cirvi pagalmā kāds cels,
Lai vēsturi šo sadragātu.
Tad saimes spēki pretī dzels,
Sauks visu tautu palīgā.

Tu grāmata, tu atmiņas,
Tu dzimtene un mūsu sargs.....


18.novembris
Viedokļi par dzejoli
 kwazimorda  2010-06-11 13:39 
Šeit arī jau Āfrikas bites ieperinājušās?:)
 assortina  2010-06-11 18:30 
Kur ir TS?? Viņam noteikti patiks!!
 klusaisMiileetaajs  2010-06-12 12:40 
Vai tikai tu īstenībā neesi meitene, ko? :))
 piparmeetra5  2010-06-13 12:28 
Patriotisks gabals.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?