Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

Zieds

Zieds, kurš mīlēja mēnesi,
Kad saule bij’ kļuvusi melna
Zieds, kurš tiecās pie Dieva,
Kad citi ticēja Velnam.

Dienās to mīdīja zābaku zoles,
Naktī tas klusām asaras lēja,
Un, ja dzirdēja soļus,
Bēga, bet kustēties nevarēja.

Vien par to, ka citāds viņš bija
Pār viņu dusmu un zaimu lietus lija,
Vien par to, ka pēc gaismas tas tiecās,
Rūgtums un žults pār to liecās.

Bet pūlī pelēkā nebij’ tam vietas,
Tāpēc pacieta zābaku zoles viņš cietas,
Piecieta šo zemisko dusmu viņš lietu,
Lai varētu lepns un laimīgs pamest šo vietu.

Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-06-09 07:13 
Nemaz nebēdā un nebaidies, ka esi citādāks! Nav vairs nīstie komunistu laiki. Tagad
jau pat katrs vienkāršs pederasts, nemaz par gejiem nerunājot, ir ar Prezidentu
vienlīdzīgs. :)))
 Plaanpraatinish  2010-06-09 07:25 
tu esi gejs?
 esome  2010-06-09 08:24 
nezināju, ka geji pēc gaismas tiecas :))
 ehidna  2010-06-09 13:13 
Nemeklē pūli, TEV tur NEKAD nebūs vietas, un tas ir labi!:)
Ko Tu gribi pateikt?nez
kāpēc man tas viss asociējas ar armiju...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?