Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vienaldzība

Es ierāmēšu savu portretu rāmītī
Un ērti iekārtošos tavu acu priekšā.
Katru tavu vienaldzību sirdī likšu
Un neizteiksmīgi to dzeršu priekā.

Mani lētie smiekli visur skanēs,
Kā atbalss nolādētai vienaldzībai.
Bet tu turi mani tajā zelta rāmī
Par godu majestātei – mīlestībai.

Tas nekas, ka sāpīga es šodien
un neizteiksmīga līdz riebumam.
Reiz pāries tava vienaldzīgā elpa-
Atspulgs šim aukstajam klusumam.
Viedokļi par dzejoli
 esome  2010-06-05 15:41 
redzu, ka dz. tēls ir skumdināts :((
 laukroze  2010-06-05 15:44 
nez, kaut kas te nav, par daudz skumju..:(
 hefny  2010-06-05 17:32 
neskumsti.Un smejies-no sirds-kaut pasmaidi-par sauli un ziediem vasarā,par
zvirbuli,kas ,kas čiepst un čiepst,un čiepst bez gala.
 kodax  2010-06-05 18:16 
Dzīve ir dzīve un dzeja tikai dzeja! Esmu saules pārņemta! :)
 laukroze  2010-06-05 19:17 
kas gan var būt labāks par sauli, ja tās nebūtu, mēs arī te nebūtu..;)
 klusaisMiileetaajs  2010-06-05 19:49 
Es arī šodien visu dienu ravēju saulē, bļeha muha! :))
 vanadziene  2010-06-05 23:45 
Vienaldzība no mīļotā puses sāp tikpat stipri kā nodevība.
 assortina  2010-06-06 16:35 
Skumīga noskaņa, bet labs!!
 kwazimorda  2010-06-06 19:23 
Kā būtu ar vienaldzīgu nodevību,a vanadzien? ;)
 vanadziene  2010-06-06 21:52 
Kwazimordiņ, vienaldzīga nodevība ir sinonīms nodevīgai vienaldzībai, lūk tā,
mīļumiņ.:))
 straume22  2010-06-07 08:39 
Optimistiska Dzeja.
 kodax  2010-06-07 08:40 
Paldies par viedokļiem!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu