Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Eksplozija

Ubaga cepurē
Neveikli skatieni krīt,
Lamu vārdi eksplodē sirdī.
Un kāda maiga roka,
It kā naidu noglāstot,
Piecus latus ieliek eksplozijā.

Viedokļi par dzejoli
 laukroze  2010-05-20 10:46 
cerams, ka tad naudas devējs bij godīgs cilvēks..:)
 gunarszibens  2010-05-20 12:16 
Ubags sēdēja ceļa malā vairāk par trīsdesmit gadiem. Vienu dienu garām gāja


svešinieks.
"Nepažēlo sīknaudu!", nomurmināja ubags, mehāniski pastiepis
cepuri.
"Man nav ko Tev dot," atbildēja svešinieks un jautāja, "kas tas ir uz kā Tu
sēdi?"
"Nekas," atbildēja ubags, "tikai veca kaste, sēžu uz tās cik vien sevi
atceros."
"Vai esi kādreiz ieskatījies iekšā?", jautāja svešinieks.
"Nē," atbildēja
ubags, "kāda jēga?"
"Paskaties iekšā!" uzstāja svešinieks.
Ubagam atvēra kasti.
Ar
izbrīnu, neticību un sašutumu ubags atklāja, ka kaste līdz malām piepildīta ar
zeltu.
Ieskaties sevī, jo katrs, kurš meklē neizskadrojamo dzīvības prieku un
nesatricināmo

mieru, kurš nāk ar to, kas meklē drošību, mīlestību un mieru
pasaulīgos sīkumos ir tāds
pats ubags ceļa malā
 gunarszibens  2010-05-20 12:17 
drukas kļūda - ubags pats atvēra kasti
 betbetmenc  2010-05-20 16:35 
...es rudenī garāmgājējus cienāju ar āboliem...
 sekspiirs_5  2010-05-20 17:53 
moderni gribēts...:))
 Plaanpraatinjsh  2010-05-20 20:53 
Kam pieci lati,ja kaste ar zeltu pilna?!
 assortina  2010-05-20 21:33 
Morāle - nekad nesēdiet uz kastēm, pirms nepaskatāties, kas tajās iekšā!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu